Miķeļdiena

Ar Miķeļdienu Brīvdabas muzejā sākas ziemas sezona, kad muzejs ir atvērts no otrdienas līdz svētdienai. Ieeja visiem ir bez maksas!

Miķeļdiena vienmēr bijusi pretstats pavasara saulgriežiem jeb Lielajai dienai. Aprīlī tiek uzsākti lauka darbi, un ganībās tiek izlaisti mājlopi, bet Miķeļi iezīmē šo darbu noslēgumu. Kalpiem beidzās darba vasara, arī tiem, kas strādāja saimniecībā visu gadu, tika izmaksāta alga, un ganu bērni varēja apaut kājas un atsākt skolas gaitas. Šo dienu varēja svinēt ar sātīgāku maltīti, jo bija nogatavojusies rudens raža un nokauts kāds mājlops vai mājputns. Uz galda tika likts sezonas pēdējais sviests. Ar šo dienu ir ļoti cieši saistīta alus dzeršanas tradīcija. Cilvēki devās iemalkot alu arī pie kaimiņiem vai uz krogu. Notika Miķeļdienas gadatirgus, kuru labprāt apmeklēja arī kalpi, kuriem saimnieki piešķīra “tirgus naudu”. Kopumā Miķeļi bija atpūtas un svētku diena.

Pazīstamais igauņu teiciens "Katram aunam pienāk sava Miķeļdiena" radies tāpēc, ka Miķeļos bija pieņemts kaut aitu vai aunu. Tas varēja tikt darīts gan upurēšanas nolūkā, lai nākamajā gadā būtu bagāta raža un kupls ganāmpulks, gan lai godinātu senčus, gan lai godam nosvinētu iepriekš minēto lauku darbu pabeigšanu un vasaras sezonas noslēgumu.