Ekspozīcija

Sepa viensēta

Atjaunotā lauku sētas “Sepa” ekspozīcija

Šī gada maijā Igaunijas Brīvdabas muzeja lauku sēta “Sepa”, kas ataino Dienvidigaunijas ciema kalēja dzīvi 19. un 20. gadsimta mijā, ir pārcēlusies laikā uz 20. gadsimta 50. gadu sākumu – uz agrīno kolhozu laiku. Precīzāk, uz 1952. gadu – uz drūmo un smago laiku pirms Staļina nāves.

 

Igaunijas Brīvdabas muzeja kolhoza daudzdzīvokļu nams ar saimniecības ēkām un pagalmu pamatā pārstāv 20. gadsimta 70. gadus, kad kolhozi bija jau attīstījušies un sasnieguši salīdzinoši labu ekonomisko stāvokli. Padomju laika daudzdzīvokļu ēkā uzmanība ir veltīta galvenokārt cilvēku mājokļiem un ikdienas dzīvei, nevis mūsu politiskajai vēsturei, un tā dāvā atpazīšanas prieku gan lauku, gan pilsētas iedzīvotājiem.

Diemžēl padomju perioda atspoguļojums daudzdzīvokļu nama formā ir palicis vienpusīgs un radījis jaunu “noklusēto stāstu” – nepieciešamību runāt arī par padomju kolhozu pirmsākumiem, par kolektivizāciju kā tālaika lauku dzīves un saimnieka gara iznīcinātāju, par deportācijām, agrīno kolhozu laiku uzspiestajām izvēlēm, bailēm un grūtībām, par plaisu starp kliedzošo propagandu un skarbo realitāti, par līdzšinējās domāšanas un dzīvesveida sabrukumu.

Lai izstāstītu šo sarežģīto un pretrunīgo stāstu, kādreizējais ciema kalējs ir kļuvis par kolhoza kalēju, kuram jātiek galā ar jauno kārtību un jāpielāgojas tai. Sarežģītā laikmeta iezīmes lauku sētā “Sepa” tiek ieskicētas, izmantojot detaļām bagātu telpu un pagalma ekspozīciju. Smēdē un dzīvojamajā ēkā redzamie video atklāj stāstu par Jāni Haraku – ciema kalēju, kurš kļuvis par kolhoza kalēju. Uzmanīgs apmeklētājs šeit atradīs daudz slēptu mājienu. Lai gan lauku sēta attēlo laikmetu vispārināti, tomēr lielā mērā šis stāstījums balstīts arī uz kādreizējo māju iemītnieku – Haraku ģimenes – stāstu.

Lauku sētas “Sepa” plašajā pagalmā atrodas trīs ēkas: 19. gadsimta 80.-90. gados celtā dzīvojamā ēka-kūts, pirts un smēde. Izmaiņas galvenokārt skar āra teritoriju, dzīvojamo ēku un smēdi.

Lauku sētas “Sepa” jaunā ekspozīcija, ko Igaunijas Brīvdabas muzeja apmeklētāji var aplūkot pa ceļam uz daudzdzīvokļu ēku, sniedz plašāku sapratni par padomju laika piespiedu kolektivizāciju Igaunijā un tās idejisko fonu.

Lauku sētas “Sepa” ekspozīcijas koncepcija ir sagatavota zinātniskā projekta “Lauku dzīves pārmaiņas un Igaunijas ciemu ikdiena agrīnajā kolhozu laikā” ietvaros, kas ir finansēts no Kultūras ministrijas nozaru pētniecības un attīstības budžeta līdzekļiem. Izstādi atbalsta Igaunijas Kultūrkapitāla fonds.


Par saimniecības vēsturi

Sepa viensēta reprezentē Dienvidigaunijas amatnieku saimniecību 19.–20. gadsimta mijā. Atturīgās dzīvojamās ēkas kopīgi cēla Palometsas ciema zemnieki, kalēja viensēta nāk no Kasaritsas pagasta, pašreizējās Veru pilsētas robežas. Nedēļas nogalēs vasarās saimniecības smēdē redzami kalēja darbi, bet ziemā siltajā saimniecības istabā var jauki papļāpāt ar ģimeni.
Ziemeļigaunija
Salas
Rietumigaunija
Dienvidigaunija