Vasaras sezona Igaunijas Brīvdabas muzejā 2023. gada 23. aprīlis - 28. septembris

“Zemnieka gudrības un ilgtspējīga dzīves vide”

Mūsdienās aizvien nepieciešamāk šķiet prast dzīvot tā, kā dzīvoja mūsu senči: kopā ar ģimeni un kopienu, no paaudzes paaudzei nododot zināšanas, saskaņā ar dabu, sekojot gadalaiku un dienas ritējumam. Šovasar gribam ar visiem dalīties vienkāršās, cauri gadsimtiem mantotās prasmēs un zināšanās. Iemācies pats un iemāci saviem bērniem pamanīt un saudzēt dabu, cienīt senas paražas, paveikt vienkāršus darbus, kā arī dīkos brīžos aizvadīt kopā ar tuvajiem un izjust dzīvesprieku.  

Aktivitātes sētās katru dienu

Sassi-Jaani sēta – dārza un lauku kultūras

Sassi-Jaani sētā eksponētajā izstādē var iepazīties ar gadsimtiem seno igauņu viensētu arhitektūru un dzīves apstākļiem. Lauku apstrāde un augu audzēšana mūsu senčiem laika gaitā ir sagādājusi kā maizi uz galda, tā arī apģērbu, ko vilkt mugurā.

11.00, 13.00 un 15.00 Pavaicā saimniekam vai saimniecei, kas ir mūsu senākā maizes labība. Kāpēc tiek sacīts, ka zirņi un pupas ir nabagu gaļa? Kad kartupeļi kļuva par mūsu otro maizi? No kādiem augiem ieguva kreklu un bikšu audumu? Izpēti, kādā krāsā ir lina un griķu ziedi.

No 27. maija līdz 3. septembrim 

“Leigarid” koncerti Sassi-Jaani sētā katru sestdienu un svētdienu, sākot pulksten 11.00  

Dzīvās mūzikas pavadībā no tradicionālajām dejām, dziesmām, rotaļām un instrumentu mūzikas dzimst aizraujoša zaļumballe. Ik reizi tie ir mazliet citādi svētki, kur dejās un spēlēs tiek iesaistīti arī apmeklētāji.

Köstriaseme sēta – malkas sagādāšana

Saimei nekad netrūka darbu un darīšanu. No agras gaismiņas līdz mijkrēslim darbojās laukos, ganībās vai siena pļavās, kūtī vai rijā, vasaras virtuvē vai pie rijas krāsns. Prasmes mantoja no vecākiem un vecvecākiem, ar visu nācās tikt galā pašiem.

11.30, 13.30 un 15.30 Vaicā saimniecei, ar ko senlaikos kurināja krāsni, kā gādāja malku un žagarus, un kā asināja darbarīkus. Izpēti, ar ko trina nažus un cirvjus, izmēģini zāģēšanu ar divroku zāģi un žagaru ciršanu.

Ārā kašājas vistu ģimene. Vaicā saimniecei, kāpēc gailis ir lepnāks par vistām, ko vistas ēd un kad dēj olas.

Pulga sēta – ganu bērnu rotaļas

Senlaiku zemnieku bērni jau no agras bērnības piedalījās lauku un siena darbos, cik vien spēja, palīdzēja dārzā ravēt dobes, ganīt un apkopt lopus. Līdztekus tam visam tomēr atlika laiks arī lustēties un spēlēt jautras spēles.

12.00, 14.00 un 16.00 Vaicā saimniecei, kas ir kalpa maizes somas svēršana vai zirgu rotaļa. Vai esi kādreiz mēģinājis izlīst caur siena vālu vai staigāt ar koka ķekatām? Izpēti, no kā ir darinātas zemnieku bērnu rotaļlietas.

Zosu ganīšana bija viens no pirmajiem zemnieku bērnu darbiem. Vaicā saimniecei, kāds ir zosu raksturs un kas ir Mārtiņzoss.

Katra mēneša trešajā ceturtdienā pulksten 12-17

Pulga sētas melnās pirts kurināšana un iepazīstināšana ar pirts paražām.

Härjapea – veselīga ēdināšana

1930. gadu saimniece spēja apkopt lopus un veikt citus lauku darbus, pagatavot vairāku ēdienu vakariņas un smalkākas uzkodas. Līdz ar mājas un ēdiena kultūras attīstību tolaik lielu vērību pievērsa daudzveidīgam un veselīgam ēdienam. Bieži organizēja vārīšanas kursus, kur saimnieces mācīja, kā pagatavot gardus dārzeņu ēdienus un konservus.

12.30, 14.30 un 16.30 Vaicā saimniecei, kādus dārzeņus viņa audzē dārzā un kādus ēdienus no tiem gatavo. Kāpēc neiesaka ēst daudz gaļu, un ko tā vietā likt uz galda? Skaties, kādas dārza veltes glabājas burkās, pieliekamā plauktos. Virtuvē varēsi uzspēlēt pamācošas galda spēles.

Pie kūts redzēsi zaķu būri ar diviem mājas trusīšiem. Novēro viņu aktivitātes un nebaro viņus, citāti dzīvnieciņi var izbīties vai saslimt!

Kuie – senlaiku skolasbērns

Skola kā jau skola – gari soli, bērni un klases priekšā skolmeistars vai skolmeistariene. Taču atšķirību ar mūsdienām tomēr ir daudz. Skolas laiks bija diezgan īss, un mācību viela – nepietiekama, daudzas lietas nācās iekalt galvā. Kopumā bērniem patika iet skolā, jo, salīdzinot ar mājas lauku darbiem, tā likās kā atpūta. Taču bērniem ar “smagāku galvu” skolas gadi tomēr varēja izrādīties kā klaušas.

11.30, 13.30 un 15.30 Vaicā saimniecei, kā bērni senlaikos gāja skolā. Kā un ar ko rakstīja? Izmēģini, vai ar spalvas palīdzību ir viegli izburt glītrakstīšanu vai rakstīt uz tāfeles ar grifeli.

Sepa sēta – vilnas darbi

Aita ir viens no senākajiem mājdzīvniekiem, un vilnas drēbes ir vajadzīgs apģērbs. Tāpat kā lina darbi no saimniekiem prasīja daudz iemaņu un laika, arī no vilnas dabūt dziju un audumu nenācās viegli. Tas prasīja nedēļas un mēnešus.

11.00, 13.00 un 15.00 Vaicā saimniecei, cik darbus nākas paveikt, lai no aitas vilnas iegūtu dziju. Pamēģini kārst, vērpt ar vārpstiņu un tīt kamolu. Vai zini, ko aita vēl bez vilnas mums dod?  

Ganībās zāli ēd aitas Jūli un Māli. Lūdzam tās pašiem nebarot. Ja mīļi pavaicāsi, varbūt saimnieces priekšauta kabatā atradīsies maizes gabaliņš, ar ko dzīvnieciņus pacienāt.

Roosta sēta – ārstēšana

Pirms 200 gadiem zemnieki sevi galvenokārt ārstēja ar augiem un četru dienu ārstniecisko pirti. Sakāmvārds vēsta, ka pirts ir nabagu ārsts. Ja bija kāda nopietnāka kaite, gāja pie ciema zintnieces, kas prata ieskatīties nākotnē, burties un uzjaukt stiprākus zāļu sajaukumus.

12.00, 14.00 un 16.00 Vaicā saimniecei, kā senlaikos ārstēja slimības. Kāpēc lika bankas, un kam izmantoja dēles? Kas ir seno igauņu masāža? Kad un kādus ārstniecības augus ievāca ziemai, un kā tos uzglabāja?

Kolga sēta – ģimenes zīmes

Savas mantas apzīmēšana ar ģimenes zīmi ciema dzīvē ir mūžsena paraža. Īpaši svarīgi bija apzīmēt darbarīkus un patēriņa lietas, ko izmantoja ārpus mājas. Piekrastes ļaudis noteikti apzīmēja visus jūrā braukšanas un zvejniecības līdzekļus, bet garākos jūras braucienos – arī līdzpaņemtos maizes klaipus un pat gaļas gabalus, lai tie ceļā nesajuktu ar citiem.

12.30, 14.30 un 16.30 Vaicā saimniecei, kādus priekšmetus visbiežāk apzīmēja. Vai katrai ģimenei bija sava zīme? Vai bērni arī izmantoja ģimenes zīmes? Padomā, kāda varētu būt tava ģimenes zīme, un uzzīmē to uz koka ripas.

Peipsivene ēka – mantoti kultūraugi un vietējais ēdiens  

Krievu vecticībnieki ir tautas daļiņa ar ļoti interesantu vēsturi un labi glabātām tradīcijām. Viņi cauri gadsimtiem ir bijuši prasmīgi dārzeņu audzētāji. No Peipusa krasta nākušie sīpoli ir viena no mūsu pazīstamākajām mantojuma kultūrām, kam līdzīgu nav nekur citur. Sīpolus un citas dārza veltes vecticībnieki audzēja tik daudz, ka tās pietika kā ģimenes galdam, tā arī pārdošanai tālāk.

12.00, 14.00 un 16.00 Vaicā saimniecei, kas par brīnumu ir Peipusa sīpols un kā vecticībnieki to audzēja un izmantoja? Kā no cigoriņa saknēm gatavoja kafiju, un kā likt patvārim svilpt? Izmēģini, vai cigoriņu ir viegli samalt? Izzini, ko vēl vecticībnieki izmantoja pārtikā.

Peipsivene kaziņas Pipi un Jūla ir brīnišķīgi un temperamentīgi personāži, un katrs no tiem ir ar savu raksturu, mīļākajiem ēdieniem un garastāvokli. Par kaziņu psihi un viņu turēšanu, kā arī vēl daudz ko citu interesantu var uzzināt no Peipusa krievu ēkas saimnieces.

Setu sēta – no senā uz jauno

Seti allaž ir dzīvojuši „katõ ilma veere pääl“ jeb “uz divu pasauļu robežām”– pa pusei Krievijā, pa pusei Igaunijā. Tā nu gadsimtu gaitā ir izveidojusies ļoti savdabīga tautas daļa, kuru valodu parasts igaunis bieži nemaz nesaprot. Setumā zemes trūcīgā un smilšainā augsne ne vienmēr labi baroja un apgādāja turienes iedzīvotājus, kamdēļ vienmēr bija jābūt taupīgiem. Visu izmantoja līdz galam un neko neizmeta tāpat vien.

12.30, 14.30 un 16.30 Vaicā saimniecei, kas notiek ar atirušu kreklu un izdilušu katūna priekšautu. Pamēģini no auduma paliekām vai izmantotiem apģērba materiāliem uzmeistarot brīnišķīgu lupatu lellīti.  

Setu sēta ir mājas muzeja kaķim Vasso. Ja viņš neķer peles, tad viņam tīk gulšņāt istabā.

Lau veikals

Šejienes plašā preču izvēle ir ciema bodei raksturīga. Veikalā atrodami nepieciešamie mājsaimniecības piederumi – no izkapts līdz spainim. Līdztekus arī gardas konfektes un šokolādes bērniem, skaisti audumi, lepni trauki, sēklas un garšvielas kundzēm, labs alus un smalki vīni kungiem!

Kolu krogs cienā ar gardu igauņu ēdienu.

Pašu izpētei:

Nuki sētā redzēsi ainiņas ar nabadzīgas ģimenes ikdienu, kas iztiku pelna ar rokdarbiem. Visai ģimenei un arī mazākajiem mājdzīvniekiem jāsaspiežas zem viena jumta – divos mazos kambarīšos un mazā kūts telpā.

Aarte sētā uzzināsi par ziemeļu piekrastes zvejnieku ģimenes dzīvi. No Somijas draugiem un aizjūras ceļojumiem atvesti aizraujoši nieciņi, kas iekšzemes viensētās tiek uztverti ar lielu nopietnību.

Jüri-Jaagu sētā paveras ieskats dzīves priecīgākajā un raibākajā notikumā – kāzās. Rijā līksmo kāzinieki Muhu tautastērpos, līgavas pūrs ir pilns skaistu rokdarbu, galds ir ieliecies no pārpilnības, un svētku kņada ir sadzirdama arī ārā. Apģērbu klētī dzirdama dūdošana, bet ēkā ar akmens sienām, kur uzglabāja zivis, redzēsi jautru kāzu filmu.  

Blakus Jüri-Jaagu rijai ēdienu diedelē aitu ģimene. Tās ir neatvairāmas un miermīlīgas mūžsenās igauņu lauku aitas. Lauku aitas ir vērtīgs mājdzīvnieks vairāku iemeslu dēļ – no tām iegūst pienu, gaļu, vilnu un kažoka ādu. Vasarās tās palīdz apcirpt mauriņu.  

Jaagu sētā nonāksi Muhumā būdeļnieku ģimenē, kur stipra salas sieva līdztekus bērnu audzināšanai iztikai veic arī smalkus šūšanas darbus. Vīrs, kā jau tas mēdz būt, lielākoties bija jūrā vai cietzemē, sezonas darbos.  

Rusi sētā redzēsi, kā vairākas ģimenes un pulks bērnu saspiedās dzīvošanai pāris nelielos kambarīšos. Rijas telpā ir izstāde par skulptoru Juhanu Raudsepu, kura bērnība aizritēja Rusi sētā.

Senajā Sutlepa koka kapelā varēsi piestāt un apdomāt dzīves lielākās vērtības. Igaunijas zviedru garīgās dziesmas palīdzēs iztēloties šīs tautas domu pasauli.  

Kalma vējdzirnavu pirmajā stāvā redzēsi foto ar Igaunijas vējdzirnavām.

Kolhoza daudzdzīvokļu ēka

1960. gados būvētajā kūts strādnieku dzīvokļu mājā varēsi ieskatīties laucinieku mājokļos 1960., 1970., 1990., kā arī 2010. gadā. Kā aizritēja ikdienas dzīve komunālajos dzīvokļos? Kāda bija ģimenes dzīve ziedošā sociālisma laikā? Kas notika laukos pēc kolektīvās saimniecības sabrukuma? Kā tiek organizēta ikdienas dzīve mūsdienu attālinātā darba apstākļos?  

Pagrabtelpās var gūt ātru ieskatu Igaunijas lauksaimniecības dzīves attīstībā no kolhozu izveides līdz mūsdienām. Mazā Ilmara pasaule aicina spēlēties un izjust bērnu prieku.

Katru sestdienu pulksten 12-15 kolhoza mājā var piedalīties mazgāšanas dienas aktivitātēs. Katru svētdienu pulksten 12-15 šeit tiek gatavots ēdiens pēc padomju laika receptēm.

Rūpnīcas ēka ir moderna, videi draudzīga koka dzīvojamā ēka vienai ģimenei, un ēka nav darināta ar rokām, bet gan ražota rūpnīcā. Mājas pirmajā stāvā esošajā izstāžu telpā var gūt ieskatu par mūsdienu kokrūpniecību un tās tehnoloģijām. Rūpnīcas ēka ir apmeklētājiem atvērta nedēļas nogalēs un valsts svētku laikā.  

Izstādes brīvdabas muzejā!

Izrādes no maija vidus līdz sezonas beigām:

„Setu uzvārdi 100 gadu garumā“ setu Vanatalo kūtī

Izstāde, kas iepazīstina ar Igaunijas kāzu paražām, „Urrā, kāzas!“ Pie Pulga sētas rijas

Brīvdabas izstādes cauru gadu:

Sirje Runge "Lielā mīlestība/ Skaistā krišana" Aarte sētas aizmugurējā akmeņu krāvumā

"Tallinieši apdzīvo Eismē purvu” Setu sētas aizmugurējā mežiņā

ŅEM VĒRĀ!

Vasarā vērts vairāk uzmanības pievērst muzeja sētu puķudobēm. Daudzi ziedi tikuši pie nosaukumu plāksnītēm, kuru stūrī esošais QR kods jūs ar viedierīces palīdzību aizvedīs līdz precīzākiem augu aprakstiem.