Vasaras sezona Igaunijas
Brīvdabas muzejā 23. aprīlis - 28. septembris
“Zemnieka gudrības un
ilgtspējīga dzīves vide”
Mūsdienās aizvien nepieciešamāk šķiet prast
dzīvot tā, kā dzīvoja mūsu senči: kopā ar ģimeni un kopienu, no paaudzes
paaudzei nododot zināšanas, saskaņā ar dabu, sekojot gadalaiku un dienas
ritējumam. Šovasar gribam ar visiem dalīties vienkāršās, cauri gadsimtiem
mantotās prasmēs un zināšanās. Iemācies pats un iemāci saviem bērniem pamanīt
un saudzēt dabu, cienīt senas paražas, paveikt vienkāršus darbus, kā arī dīkos
brīžos aizvadīt kopā ar tuvajiem un izjust dzīvesprieku.
Aktivitātes sētās katru
dienu
Sassi-Jaani sēta – dārza un lauku kultūras
Sassi-Jaani sētā eksponētajā izstādē var iepazīties ar gadsimtiem
seno igauņu viensētu arhitektūru un dzīves apstākļiem. Lauku apstrāde un augu
audzēšana mūsu senčiem laika gaitā ir sagādājusi kā maizi uz galda, tā arī apģērbu,
ko vilkt mugurā.
11.00, 13.00 un 15.00 Pavaicā
saimniekam vai saimniecei, kas ir mūsu senākā maizes labība. Kāpēc tiek sacīts,
ka zirņi un pupas ir nabagu gaļa? Kad kartupeļi kļuva par mūsu otro maizi? No
kādiem augiem ieguva kreklu un bikšu audumu? Izpēti, kādā krāsā ir lina un
griķu ziedi.
“Leigarid” koncerti Sassi-Jaani sētā katru
sestdienu un svētdienu, sākot pulksten 11.00 (no 1. jūnija līdz 31. augustam).
Dzīvās mūzikas pavadībā no
tradicionālajām dejām, dziesmām, rotaļām un instrumentu mūzikas dzimst
aizraujoša zaļumballe. Ik reizi tie ir mazliet citādi svētki, kur dejās un spēlēs
tiek iesaistīti arī apmeklētāji.
Köstriaseme sēta – malkas sagādāšana
Saimei
nekad netrūka darbu un darīšanu. No agras gaismiņas līdz mijkrēslim darbojās
laukos, ganībās vai siena pļavās, kūtī vai rijā, vasaras virtuvē vai pie rijas
krāsns. Prasmes mantoja no vecākiem un vecvecākiem, ar visu nācās tikt galā
pašiem.
11.30, 13.30 un 15.30 Vaicā
saimniecei, ar ko senlaikos kurināja krāsni, kā gādāja malku un žagarus, un kā
asināja darbarīkus. Izpēti, ar ko trina nažus un cirvjus, izmēģini zāģēšanu ar
divroku zāģi un žagaru ciršanu.
Ārā kašājas vistu ģimene.
Vaicā saimniecei, kāpēc gailis ir lepnāks par vistām, ko vistas ēd un kad dēj
olas.
Pulga sēta
– ganu bērnu rotaļas
Senlaiku zemnieku bērni jau
no agras bērnības piedalījās lauku un siena darbos, cik vien spēja, palīdzēja
dārzā ravēt dobes, ganīt un apkopt lopus. Līdztekus tam visam tomēr atlika
laiks arī lustēties un spēlēt jautras spēles.
12.00, 14.00 un 16.00 Vaicā
saimniecei, kas ir kalpa maizes somas svēršana vai zirgu rotaļa. Vai esi
kādreiz mēģinājis izlīst caur siena vālu vai staigāt ar koka ķekatām? Izpēti, no
kā ir darinātas zemnieku bērnu rotaļlietas.
Zosu ganīšana bija viens no
pirmajiem zemnieku bērnu darbiem. Vaicā saimniecei, kāds ir zosu raksturs un
kas ir Mārtiņzoss.
Katra
mēneša trešajā ceturtdienā pulksten 12-17
Pulga sētas melnās pirts kurināšana un iepazīstināšana ar
pirts paražām.
Härjapea – veselīga
ēdināšana
1930. gadu saimniece spēja
apkopt lopus un veikt citus lauku darbus, pagatavot vairāku ēdienu vakariņas un
smalkākas uzkodas. Līdz ar mājas un ēdiena kultūras attīstību tolaik lielu vērību
pievērsa daudzveidīgam un veselīgam ēdienam. Bieži organizēja vārīšanas kursus,
kur saimnieces mācīja, kā pagatavot gardus dārzeņu ēdienus un konservus.
12.30, 14.30 un 16.30 Vaicā saimniecei, kādus dārzeņus viņa audzē dārzā un kādus
ēdienus no tiem gatavo. Kāpēc neiesaka ēst daudz gaļu, un ko tā vietā likt uz
galda? Skaties, kādas dārza veltes glabājas burkās, pieliekamā plauktos.
Virtuvē varēsi uzspēlēt pamācošas galda spēles.
Pie kūts redzēsi zaķu būri
ar diviem mājas trusīšiem.
Lau veikals
Šejienes plašā preču izvēle ir ciema bodei raksturīga. Veikalā atrodami
nepieciešamie mājsaimniecības piederumi – no izkapts līdz spainim. Līdztekus
arī gardas konfektes un šokolādes bērniem, skaisti audumi, lepni trauki, sēklas
un garšvielas kundzēm, labs alus un smalki vīni kungiem!
Kuie – senlaiku
skolasbērns
Skola kā jau skola – gari soli,
bērni un klases priekšā skolmeistars vai skolmeistariene. Taču atšķirību ar mūsdienām
tomēr ir daudz. Skolas laiks bija diezgan īss, un mācību viela – nepietiekama,
daudzas lietas nācās iekalt galvā. Kopumā bērniem patika iet skolā, jo,
salīdzinot ar mājas lauku darbiem, tā likās kā atpūta. Taču bērniem ar “smagāku
galvu” skolas gadi tomēr varēja izrādīties kā klaušas.
11.30, 13.30 un 15.30 Vaicā saimniecei, kā bērni senlaikos gāja skolā. Kā un
ar ko rakstīja? Izmēģini, vai ar spalvas palīdzību ir viegli izburt glītrakstīšanu
vai rakstīt uz tāfeles ar grifeli.
Sepa sēta – vilnas
darbi
Aita ir viens no senākajiem
mājdzīvniekiem, un vilnas drēbes ir vajadzīgs apģērbs. Tāpat kā lina darbi no
saimniekiem prasīja daudz iemaņu un laika, arī no vilnas dabūt dziju un audumu
nenācās viegli. Tas prasīja nedēļas un mēnešus.
11.00, 13.00 un 15.00 Vaicā saimniecei, cik darbus nākas paveikt, lai no aitas
vilnas iegūtu dziju. Pamēģini kārst, vērpt ar vārpstiņu un tīt kamolu. Vai zini,
ko aita vēl bez vilnas mums dod?
Roosta sēta
– ārstēšana
Pirms 200 gadiem zemnieki
sevi galvenokārt ārstēja ar augiem un četru dienu ārstniecisko pirti. Sakāmvārds
vēsta, ka pirts ir nabagu ārsts. Ja bija kāda nopietnāka kaite, gāja pie ciema
zintnieces, kas prata ieskatīties nākotnē, burties un uzjaukt stiprākus zāļu
sajaukumus.
12.00, 14.00 un 16.00 Vaicā saimniecei, kā senlaikos ārstēja slimības. Kāpēc
lika bankas, un kam izmantoja dēles? Kas ir seno igauņu masāža? Kad un kādus ārstniecības
augus ievāca ziemai, un kā tos uzglabāja?
Peipsivene ēka – mantoti kultūraugi un vietējais ēdiens
Krievu vecticībnieki ir tautas daļiņa ar ļoti interesantu vēsturi un labi
glabātām tradīcijām. Viņi cauri gadsimtiem ir bijuši prasmīgi dārzeņu
audzētāji. No Peipusa krasta nākušie sīpoli ir viena no mūsu pazīstamākajām mantojuma
kultūrām, kam līdzīgu nav nekur citur. Sīpolus un citas dārza veltes vecticībnieki
audzēja tik daudz, ka tās pietika kā ģimenes galdam, tā arī pārdošanai tālāk.
12.00, 14.00 un 16.00 Vaicā saimniecei, kas par
brīnumu ir Peipusa sīpols un kā vecticībnieki to audzēja un izmantoja? Kā no cigoriņa
saknēm gatavoja kafiju, un kā likt patvārim svilpt? Izmēģini, vai cigoriņu ir
viegli samalt? Izzini, ko vēl vecticībnieki izmantoja pārtikā.
Peipsivene kaziņas Pipi un Jūla ir brīnišķīgi un temperamentīgi personāži,
un katrs no tiem ir ar savu raksturu, mīļākajiem ēdieniem un garastāvokli. Par
kaziņu psihi un viņu turēšanu, kā arī vēl daudz ko citu interesantu var uzzināt
no Peipusa krievu ēkas saimnieces.
Setu
sēta – no senā uz jauno
Seti allaž ir dzīvojuši „katõ ilma veere pääl“ jeb “uz divu
pasauļu robežām”– pa pusei Krievijā, pa pusei Igaunijā. Tā nu gadsimtu
gaitā ir izveidojusies ļoti savdabīga tautas daļa, kuru valodu parasts igaunis
bieži nemaz nesaprot. Setumā zemes trūcīgā un smilšainā augsne ne vienmēr labi baroja
un apgādāja turienes iedzīvotājus, kamdēļ vienmēr bija jābūt taupīgiem. Visu
izmantoja līdz galam un neko neizmeta tāpat vien.
12.30, 14.30 un 16.30 Vaicā saimniecei, kas notiek
ar atirušu kreklu un izdilušu katūna priekšautu. Pamēģini no auduma paliekām
vai izmantotiem apģērba materiāliem uzmeistarot brīnišķīgu lupatu lellīti.
Setu sēta ir mājas muzeja
kaķim Vasso. Ja viņš neķer peles, tad viņam tīk gulšņāt istabā.
Kolhoza daudzdzīvokļu ēka
1960. gados būvētajā kūts strādnieku
dzīvokļu mājā varēsi ieskatīties laucinieku mājokļos 1960., 1970., 1990., kā arī
2010. gadā. Kā aizritēja ikdienas dzīve komunālajos dzīvokļos? Kāda bija
ģimenes dzīve ziedošā sociālisma laikā? Kas notika laukos pēc kolektīvās
saimniecības sabrukuma? Kā tiek organizēta ikdienas dzīve mūsdienu attālinātā
darba apstākļos?
Pagrabtelpās var gūt ātru
ieskatu Igaunijas lauksaimniecības dzīves attīstībā no kolhozu izveides līdz mūsdienām.
Mazā Ilmara pasaule aicina spēlēties un izjust bērnu prieku.
Katru sestdienu pulksten 12-15 kolhoza mājā var
piedalīties mazgāšanas dienas aktivitātēs. Katru svētdienu pulksten 12-15 šeit
tiek gatavots ēdiens pēc padomju laika receptēm.
Pašu izpētei:
Kolu krogs cienā ar
gardu igauņu ēdienu.
Nuki sētā redzēsi ainiņas ar
nabadzīgas ģimenes ikdienu, kas iztiku pelna ar rokdarbiem. Visai ģimenei un arī
mazākajiem mājdzīvniekiem jāsaspiežas zem viena jumta – divos mazos kambarīšos
un mazā kūts telpā.
Aarte sētā uzzināsi par ziemeļu
piekrastes zvejnieku ģimenes dzīvi. No Somijas draugiem un aizjūras ceļojumiem
atvesti aizraujoši nieciņi, kas iekšzemes viensētās tiek uztverti ar lielu
nopietnību.
Jüri-Jaagu sētā paveras ieskats dzīves priecīgākajā un
raibākajā notikumā – kāzās. Rijā līksmo kāzinieki Muhu tautastērpos, līgavas
pūrs ir pilns skaistu rokdarbu, galds ir ieliecies no pārpilnības, un svētku kņada
ir sadzirdama arī ārā. Apģērbu klētī dzirdama dūdošana, bet ēkā ar akmens
sienām, kur uzglabāja zivis, redzēsi jautru kāzu filmu.
Blakus Jüri-Jaagu rijai ēdienu diedelē
aitu ģimene. Tās ir neatvairāmas un miermīlīgas mūžsenās igauņu lauku aitas.
Lauku aitas ir vērtīgs mājdzīvnieks vairāku iemeslu dēļ – no tām iegūst pienu,
gaļu, vilnu un kažoka ādu. Vasarās tās palīdz apcirpt mauriņu.
Jaagu sētā nonāksi Muhumā būdeļnieku
ģimenē, kur stipra salas sieva līdztekus bērnu audzināšanai iztikai veic arī
smalkus šūšanas darbus. Vīrs, kā jau tas mēdz būt, lielākoties bija jūrā vai cietzemē,
sezonas darbos.
Rusi sētā redzēsi, kā vairākas
ģimenes un pulks bērnu saspiedās dzīvošanai pāris nelielos kambarīšos. Rijas
telpā ir izstāde par skulptoru Juhanu Raudsepu, kura bērnība aizritēja Rusi
sētā.
Senajā Sutlepa koka kapelā varēsi piestāt un apdomāt dzīves
lielākās vērtības. Igaunijas zviedru garīgās dziesmas palīdzēs iztēloties šīs
tautas domu pasauli.
Kalma vējdzirnavu pirmajā stāvā redzēsi foto ar Igaunijas vējdzirnavām.
Rūpnīcas ēka ir moderna, videi draudzīga koka dzīvojamā ēka vienai ģimenei,
un ēka nav darināta ar rokām, bet gan ražota rūpnīcā. Mājas pirmajā stāvā
esošajā izstāžu telpā var gūt ieskatu par mūsdienu kokrūpniecību un tās
tehnoloģijām. Rūpnīcas ēka ir apmeklētājiem atvērta nedēļas nogalēs un valsts
svētku laikā.
ŅEM VĒRĀ!
Vasarā vērts vairāk
uzmanības pievērst muzeja sētu puķudobēm. Daudzi ziedi tikuši pie nosaukumu
plāksnītēm, kuru stūrī esošais QR kods jūs ar viedierīces palīdzību aizvedīs
līdz precīzākiem augu aprakstiem.