Teksta lielums
Kontrasts
Atstarpju intervāls
Citas izvēles
23.04.22 - 28.09.22
Notikumi

Vasara Igaunijas Brīvdabas muzejā

Zemnieku gudrības un ilgtspējīga dzīves vide”
Katru dienu jūnijā, jūlijā un augustā

Mūsdienās aizvien svarīgāk šķiet dzīvot tā, kā dzīvoja mūsu senči; saudzīgi pret dabu, ģimenes un kopienas vidū, nododot zināšanas no paaudzes paaudzei, kā arī sekojot gada un dienas ritējumam. Aizvien vairāk tiek godātas senas, pārbaudītas prasmes un ikdienas gudrības, kas palīdz pārdzīvot grūtus laikus.

Ir noderīgi zināt, kā audzēt augus un rūpēties par lopiem un putniem, kā gatavot un uzglabāt ēdienu, kā salabot drēbes vai paveikt ko savām rokām, un kā stiprināt savu veselību. No senajiem laikiem varam mācīties arī to, kā just prieku no kustēšanās, jautru spēļu spēlēšanas un kā dzīvot saskaņā ar līdzās pastāvošo dabu.

Ar šīm vienkāršajām un gadsimtiem senajām prasmēm un zināšanām vēlamies šovasar dalīties ar jums. Tādā veidā mēs kopā varam ko paveikt, lai mūsu vide būtu veselīgāka un mēs justos droši.

Nāc uz muzeju, iemācies pats un iemāci savus bērnus, kā pamanīt dabu un rūpēties par to, cienīt senas paražas, paveikt vienkāršākus darbus, kā arī brīvos brīžus pavadīt tuvāko pulkā un izjust dzīvesprieku.


AKTIVITĀTES LAUKU SAIMNIECĪBĀS


Sassi-Jāni saimniecība
Kā cilvēki dzīvoja senos laikos?


Sassi-Jāni saimniecībā izvietota izstāde, kas iepazīstina ar igauņu saimniecību arhitektūru un dzīves apstākļiem gadsimtu gaitā.
Kādas bija igauņu mājas un ikdienas darbi pirms 200 gadiem? Kad suns kļuva par mājdzīvnieku? Kādu pārtiku igauņi laika gaitā audzējuši?


Kestriasemes saimniecība
Lina apstrāde un malkas ieguve


Saimniecību ģimenēs darbs allaž dzina darbu. No agras rīta gaismas līdz pat krēslai darbs ritēja labības laukos, aplokā vai pļavā, kūtī un rijā, vasaras virtuvē vai pie rijas krāsns. Prasmes tika gūtas no vecākiem un vecvecākiem, un pašiem ar visu vajadzēja tikt galā.

Kādi darbi bija jāpaveic, lai rezultātā iegūtu audumu? Nāc un izmēģini!
Ar ko senāk kurināja krāsni, kā tika iegūta malka un žagari, un kā tika asināti darbarīki? Iemācīsimies uztrīt nažus un cirvjus, izmēģināsim zāģēšanu ar divu vīru zāģi un žagaru ciršanu.


Pulgas saimniecība
Ganu bērnu spēles un pienākumi


Senos laikos zemnieku atvases jau no bērna kājas nāca talkā lauku un siena darbos, palīdzēja ravēt dobes, ganīt lopus un visādi citādi rosījās. Neskatoties uz to visu, tomēr atlika laiks arī izpriecām un daudzām lieliskām spēlēm.
Pulksten 12.00 un 16.00 Vai zini, kas ir kalpa maizes tarbas svēršana vai zirgu spēle? Vai esi kādreiz mēģinājis izlīst cauri zirga lokam vai staigāt ar koka kājām ķekatās? Uzspēlēsim seno laiku bērnu spēles.


Herjapeas saimniecība
1930. gadu saimniece – sieviete kā orķestris. No apģērbu darināšanas līdz eiropeiska kafijas galda klāšanai


Atliek vien pabrīnīties, kā 1930. gadu paraugsaimniece spēja gan aprūpēt lopus, gan paveikt citus mājas darbus, gatavot vairāku ēdienu vakariņas, uzklāt kafijas galdiņu, to izgreznojot ar jaunāko recepšu uzkodām, piedalīties sieviešu biedrības aktivitātes un izveidot sev jaunu tautastērpa komplektu Dziesmu svētkiem.
Pie galda ieraudzīsi trušu būri ar diviem mājas trušiem. Noraugies tajos no malas un nebaro, citādi dzīvnieciņi var izbīties vai saslimt!


Kuies skola
Seno laiku skolēns


Skola kā skola – gari soli, bērni un klases priekšā skolmeistars vai skolmeistare. Taču daudz kas atšķiras no mūsdienām. Mācību laiks bija diezgan īss, un apgūstamo priekšmetu ļoti maz, daudzas lietas bija jāiekaļ galvā. Kopumā bērniem patika iet skolā, jo salīdzinājumā ar lauku darbiem tā likās kā atpūta. Tomēr kādam bērnam ar grūtāku galvu skolā iešana likās gluži kā klaušas.

Pulksten 11.30, 13.30 un 15.30 Kā bērni kādreiz gāja skolā: noliekot malā viedierīces, izmēģini rakstīšanu ar spalvu un tinti. Izmēģini, kā tas ir un cik ļoti jāpiepūlas, lai ar spalvu rakstītu glīti.


Sepas saimniecība
Vilnas apstrāde un veļas mazgāšana


Tāpat kā lina apstrāde no ģimenes prasīja daudz prasmju un laika, arī dzijas un audumu ieguve no vilnas nebija viegls darbs. Tas prasīja nedēļas un pat mēnešus! Arī drēbju mazgāšana un gludināšana bija liels darbs, kam tika veltīta vesela diena. Veļasmašīnas lomu pildīja pati saimniece bet, ja paveicās, tad talkā nāca arī pirts sieva.
Pļavā nesteidzīgi ganās lauku aitu ģimene. Lūdzam aitas nebarot.


Roostas saimniecība
Kā ārstēt ķermeni un garu


Pirms 200 gadiem zemnieki ārstējās ar ārstniecības augu un četru dienu ārstniecības pirts palīdzību. Sakāmvārds vēsta, ka „pirts ir nabago ārsts“. Ja bija piemetusies nopietnāka kaite, palīdzību nācās meklēt pie riebējas, kas prata lasīt nākotni, apvārdot un vārīt stiprus zāļu uzlējumus. Par gara možumu palīdzēja rūpēties no vecvecākiem dzirdētie stāsti, kas tika nodoti no paaudzes paaudzei.


Peipusa krievu nams
Sīpolu, cigoriņu un kazu audzēšana un patvāra tēja


Krievijas vecticībnieki ir tautas daļa ar interesantu vēsturi, ticību un tradīcijām. Viņu dzīvē jau vairāk nekā 350 gadu valda teju nemainīgi principi un aizliegumi. Peipusa krievu namā un tā apkārtnē var gūt ieskatu vecticībnieku virtuves kultūrā, iztikas avotos, rokdarbos un vispārējos dzīves apstākļos. Apkārt lēkā kazas Pipi un Jūla.


Setu saimniecība
Bagāti ornamenti un ēka kā cietoksnis


Seti allaž dzīvojuši „uz divu pasauļu robežas“ – puse Krievijā, puse Igaunijā. Gadsimtu gaitā izveidojusies savdabīga tautas daļa, kuras valodu parasts igaunis nesaprot.


Izzini pats:


Lau veikala sortiments ir specifisks ciemata veikalam. Gardas konfektes un šokolādes bērniem, skaisti audumi, lepni galda šķīvji, sēklas un garšvielas kundzēm, un mājsaimniecībai nepieciešami darbarīki, no izkapts līdz spainim, gards alus un smalki vīni kungiem!

Nuki saimniecībā redzamas bildes no nabadzīgas ģimenes ikdienas; ģimene iztiku pelna ar rokdarbiem. Visa ģimene un mazākie lopi spiesti saspiesties zem viena jumta – divos mazos kambarīšos un nelielā istabā.

Ārtes saimniecībā redzama fotogrāfija no ziemeļu piekrastes zvejnieku ģimenes dzīves, kas no Somijas draugiem un jūras ceļojumiem atveduši interesantus priekšmetus, kas iekšzemes saimniecībās nemaz nešķiet uzjautrinoši.

Jiri-Jāgu saimniecībā paveras skats uz dzīves visjautrāko un krāsaināko notikumu – kāzām. Rijas ēkā kāzinieki rotājušies Muhu tautastērpos, līgavas lāde ir pilna ar skaistiem rokdarbiem, galds vai lūst, un svētku kņada dzirdama pat ārā. Ģērbtuvē var dzirdēt precinieka dūdošanu, bet klētī ar akmens sienām var skatīt jautru kāzu filmu.

Jāgu saimniecībā nokļūsi Muhumā būdeļnieku ģimenē, kur stiprā salas sieva papildu bērnu audzināšanai veic iztikai nepieciešamos šūšanas darbus. Vīrs kā allaž ir vai nu jūrā vai sezonas darbos iekšzemē.

Rusi saimniecībā var pieredzēt un izlasīt, kā bija iespējams vairākām ģimenēm un bariņam bērnu saspiesties pāris mazos kambarīšos. Uzzināsi, kas ar bērniem notika, kad tie izauga lieli, un kā viņu ceļojumu iespaidi sasniedza dzimto sētu.

Senajā Sutlepa koka kapelā var uz brīdi apstāties un pārdomāt dzīves lielākās vērtības. Igaunijas zviedru garīgās dziesmas palīdz iztēloties šīs tautas daļas domu pasauli.

Kalmas vējdzirnavu pirmajā stāvā var apskatīt fotogrāfijas ar Igaunijas vējdzirnavām.


Ziemeļigaunija
Salas
Rietumigaunija
Dienvidigaunija